Kādā lekcijā es reiz stāstīju par to, cik svarīgi ir rūpēties par savu ķermeni, ko es pati pavisam noteikti nedarīju, un auditorijā kāds pacēla roku.
Tā bija kāda studente, kura vienmēr izcēlās ar atjautību, un jautāja: “Jūs noteikti zināt, ka mēs tāpat nomirsim. Kāda jēga tā censties, lai tikai būtu “labi”?”
Es stāvēju un gaidīju, kad kāds iebļausies “Joks!”, bet visi klusēja un tiešām vēlējās dzirdēt atbildi.
“Nu, jā,” es teicu. “Paldies par atgādinājumu.”
Visi sāka smieties, kamēr es vienkārši skatījos zemē uz savām kurpēm. Es arī nomiršu – tāpat kā visi pārējie. Kāpēc gan nepiedzerties, nesākt dienu ar kādu virtuli vai pat diviem? Kāpēc gan nenodarboties ar seksu autostāvvietās un nepadoties katrai iegribai vai neizbaudīt katru mirkli, nenomirt jaunam un neatstāt pievilcīgu līķi? Kāpēc ne?
“Patiesībā ir vairāki iemesli,” es atbildēju. “Veselīgi ēdot, sportojot un kopumā cenšoties nekaitēt savam organismam, ir labāka pašsajūta un vari izdarīt daudz ko, piemēram, panest pārtikas maisus.” Visi pieklājīgi māja ar galvu. “Ja vien jums nav sava trasta fonda, rīkošanās tikai pēc iegribām var novest pie tā, ka saslimsiet ar kādu slimību, paliksiet uz ielas un nelabi odīsiet.”
Visi sāka smieties (lielākā daļa vismaz)
“Kāpēc satraukties? Atbilde ir pirmā minūte,” es teicu un ieņēmu staltu stāju, it kā būtu pārstājusi runāt muļķības un ķertos pie lietas.
Lasi vēl: Meklē motivāciju uzsākt treniņus? Šie cilvēki tev to dos!
Lai lasītu tālāk, šķir nākamo lapu!
